.

Šodien jūtos pa galami bēdīgi. Manās acīs mirdz asaras itkā gribas raudāt itkā nē. Lasot vienas meitenes rakstu es vienkārši salūzu, jo vi;nai ir tāda situācija kā man. Asaras rit jau kādas 2as stundas, tas nekas. Kādreiz jau vajag tā izraudāties. Manā galvā klejo viss- viņš, es mēs, klasesbiedri un tā. Jā, pietrūkst! Par klasesbiedriem runājot arī asaras skrēja acīs, 9 gadi kopā un tad drīz vien būs viss pagalam. Jūtu kā velviena asara tek pār vaigu, ah šausmigi. Labi jab;ut pozītivai, nu tātad šodien sakačāju NEW MOON soundtrakus.. Un tur bija viena dziesma kura atkal ani veda līdz asarām, bet es nesp';eju jo tieši atd mamma ienāca, un tad nu sākās "lielā" saruna. Par to ka pavasaris nav aiz kalniem, jāsāk macīties un apjautājas vai man ejot latviešu valoda. Nu neiet jau vi;na nav jau kājas, bet kaut ko jau zinu tur.. Rīt mums laikam nav neviena kontroldarba, par to es priecājos, jo šodien bija paredzēti 2. (ķimija& literatūra) Literatūrā kontroldarbs nenotika, bet mēs rakstijam domrakstu un es izvēlējos tematu" Kādu es redzu Latviju nākotnē." Kaut ko mazliet uzrakstiju nu labi tas tā, ķimija biaj diez ko grūta pēdējais uzd. it īpaši. 

Tā nu šodien izlēmu ko gribu uz krekla- "Nāc šurp, es Tevi apskaušu." Liekas, ka jauks teksts. Šāda doma man radās skatoties kāda zēna albūmā ievietoto video, jauks. Laikam bija ņemis dziesmas dēļ, bet man video ļoti patika. "FREE HUGS". Tik tiešām jauki, ka cilvēki dod siltumu ari tiem kuriem vairs nav kas dod. :) Tas ir tik jauki..  Nu jā, pašlaik man vēl stav priekšā krievu valodas grāmata, kur bija jāiemacās no viena teksta kāds mazs gabaliņš, bet tā nu neizpratu, katrs cilvēks jau domā savadāk ko nozīmē vārds "mazs". Nu labi, es mācījos, bet nesaprotu tos vārdus un tā izloksne grr, nevaru, bet es centīšos. Rīt celšos atkal 6os, jo šķiet, ka tad es normāli līdz pus8iem esmu piemodusies, un pat visagrāk no visiem pārējiem mājas iedzīvotājiem. Šodien man gan nejauki gāja, mamma bija nolikusi fēnu "tādā" vietā kur es pat neiedomātos meklēt viņu. Nu labi, tādēļ nedaudzas minūtes pirms 7iem cēlu šo augšā. Izzejot tikai pa mājas durvīm, jutu ka vecāki ir piecēlušies, tad beidzot, bet nu labi, lai jau atpūšas zaķīši. Viņiem taču brīvdiena! Labi man šķeit, ka šoreiz pietiks, jo esmu pastastijusi svarigāko. :)