svētdiena, 2009. gada 22. novembris

No negatīva uz pozitīvu.

tam param, neesmu šeit radijusies dažas dienas, jo bija baigā spriedze, pazuda, izbēga kāmis LEO. Opā, ta visi uztraucāmis, nu labi ne jau visi. Bet nu pārvandijām visu māju līdz netradām, tā nu cerējam ka šitas mazulītis iznāks arā no kkurienes ja sagribēsies šim ēst. Tā nu mēs gaidijām līdz vēlai naktij, kā nebija tā nebija. Nu labi viss pārdzīvots. Tā nu vakarā es ampelējoties vilku arā iekšā izlaižamo krēslu, jo gribēju gulēt tur bet beigu beigās man neatļāva tā nu 2as reizes izlaižot un 2as atbīdot atpakaļ es otraja reizē apstājos dēļ tā, ka nokrita tur viena siena es biju tādā šokā, ka esmu saplēsusi, bet nē nebiju. Pastoties mazliet dziļāk tukšumā ieraudīju mazo LEO kurš tur jau bija savilcis putekļu kunkuļus un vēl nez ko. Liekas, ka tas bija liktenis, ne no ša, ne no tā nokrita pilnigi jaunam izlaižamam krēslam siena un paveroties dzilāk ar purniņu uz augšu man pretī vēršas mans kāmis. Labi, tas tā. Rīt ir atkal kartējā skolas diena, grrr. Brīvdienas tik ātri paskrējušas, liekas, ka izkūpējušas. Mums par laimi skola nav vel ciet, bet te pat netālu Dunalkas skola ir ciet. Šausmīgi! Laikam, daudz gripu saslimušie tur. Vienu dienu jutu, ka lēnam saslimstu bet nēr viss bija labi, iedzēru zales un jūtos svaiga. Pašlaik, man uz galda stāv šķivitis ar salātiem, kurš visu laiku klusiņām saka APĒD MANI! Tikmēr Līga gaida, kad bus ielādējusies filma "Bārene". Izmantojot šo laiku, es iegriezos te. Nesaprotu kapeč filma tik lēnu lādējas, ja viss ir noslēgts nost, izņemot šo. Tik tiešām nesaprotu, hmm. Man jau arī negribas gaidīt kādas 2h lai skatītos viņu un tad tik gulēt ap 3iem, jo rit, taču skolas diena. (darbadiena)
Nu labi, es vairs nespēju pretoties kārdinājumam un izvēlos apēst savus salātiņus.. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru