pirmdiena, 2010. gada 28. jūnijs
es vairs nevaru,es gribu rakstīt un rakstīt. Tā dienas laikā esmu daudz domājusi,pārdomājusi,izdomājusi. Tā dziesma,ko minēju iepriekšējā ierakstā tiešām laba (kgan varbūr nē) Tā man ļauj atslābt un iegrimt domās,atmiņās.
Ieraugot to bildi, mazliet žēl palika,bija arī labi brīži un tā, bet nu ko darīs dzīve iet uz priekšu.
Bet jā klusītiņam pasaku PALDIES par to pašu.
un tgd jā,es jūtu,ka kļūstu salda,tas man sāk nepatikt. Pašlaik jūtos tā kā jutos pirms 2iem gadiem. Mazā meitene samīlējusies,hihihi. Domās smejos trausliem,saldiem smiekliņiem.
un nu kāda bildīte,jo šeit kādu laiku nav bijusi bildīte
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru