yea!

sen neesmu šeit bijusi dēļ tā, ka man meta error, bet pārbraucot mājās viss bija oki doki.
Tā ir laba ziņa es esmu Latvijā. Te ir superīgi. Es mīlu tās skaņas kad siseņi skan, pērkons dūcina un leitus lāses sitas pret palodzi. Labi laiks nav patīkams, bet tomēr te ir superīgi. Ienākot savā mājā viss bija tik jocīgi, bet visu laiku man galvā bija tikai viena doma - ES ESMU MĀJĀS. Dēļ tā bieži vien asaras saskrēja acīs,protams, laimes asaras.
Tā pirmo dienu pavadīju ar mammu iesākumā un tad ar Maiju,jo jā, es draugus neaizmirstu. Tomēr labi, ka bija tā drosme vismaz tagad viss ir mierīgi un atkal draudzīgi. Starpctu viņa vakar palika pie manis dēļ tā, ka sāka zibeņot un pērkons bija un man sāka bails palikt. Tas bija mīļi. Mēs ideāli zilijām braucot no upes mājās. Nu superīgi, kas superīgi. Drīz uzrakstīšu viņai vai nevar atsūtīt man bildes. :)

Kādu dienu jāiziet ar Baibuli arā, jā vi;na ar jāapciemo. Šovakr braucu pie saucamās Apriķu omes, jo vakar biju paviesopjusies pie Kalētu omes.

Vēl tik mazliet un es jau zināšu kas ir mani nākamie klasesbeidri un kur es turpmāk dzīvošu. Tomēr savādi, bet jo savādāk, jo interesantāk.

Vēlāk ielikšu kādu bildi no plunčāšanās pa upi, šogad pirmoreizi biju upē, man patika, vismaz ūdens nav sāļš.