piektdiena, 2010. gada 24. septembris

nezināju

es tiešām nezināju, ka mani reiz saraudinās Eminem, un ka vispaŗ es klausīšos viņu. Klausos Eminem-when im gone un asariņas vien birst, es priecājos es bēdājos, domāju un arī pie reizes nedomāju, ko daru. Jā, tā esmu es.
Man mazliet gribas pasmaidīt bet tomēr jā. tātad esļoti ceru, ka tiešām māsiņa atbrauks, ja ciņai slikti amn ar slikti, vēljoprojām slikti jūtos, jo laikam ka es novērtēju maziņo par zemu, kgan beidzot ap mani nāk apgaismība, ka jā tomēr būs  vērts, būs jēga,  ES NEPADOŠOS!
Man gribas paklausīties ko jauku, tomēr prasas arī smags,

dažreiz es neizprotu sevi, nu bļad watafak ko es gribu?
tagad es ļoti gribu atpakaļ uz otrajām mājām un jā pie viņām, viņiem un viņa. . .  tomēr es zinu, cik stulbi vakar sanāca, bet tomēr, es tā neko neatstāšu, viss būs labi...

vēl man gribas redzēt tēti, kvai uz bridi, dēļ tā vien nāk šnupstiņi virsū...

tagad domāju par vakardienas sarunu ar vienu čalīti. . . tik nenormāli z''el viņš palika, bet tomēr runājot ar viņu, es izpratu, ka tomēr mans mazi;nais mani saista, es zinu, ka vrb tizli izklausās, bet tomēr tas tā ir...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru