nedēļa atkal ir pagājusi ātri, varbūt tapēc ka šodien uz skolu nebija jāiet?
tātad jā, mums bija mazītina disenīte, es biju mazliet maziņš Dīdžejiņs, kililili.
tātad jā es zināju, ka es viņu redzēšu un satikšu kkad, bet nu ne jau ar viņu! jā, kuce!
man šoreiz netīkas rakstīt ko esmu sadarījusi, bet gribas rakstīt par to kā tgd jūtos
es jūtos savādi, man ir grūti pasmaidīt, es nezinu kapēc. esmu mazliet priec;iga par to, ka man ir beidzot Čakija nr. tātad man atpakaļ ir vecais nr. Tātad es jūtos tā, kad skanot korn-kiss, es vnk gribu bļaut kuce, es zināju ka tu atnāksi, tu kuce!
es vēljoprojām mazliet dusmojos, bet labi, ka es zinu, ka jā, viss labi beidzās, lalala.
un es gribu 7dien uz kopmītnēm, nokārtosim to ģēlu un viss būs ok. vēl man patīk tas, ka šī būs no nedēļām, kad jā tomēr viņš būs tur arī 7dien
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru