:)

tikko izlasīju Ērnija blogu un sasmējos par to, ka kāds ielien katru dienu viņa blogā, jā, pieķēri mūs. :D
tātad šī ir trešā diena, akd neesmu ne saņēmusi kādu ziņu, ne zvanu, nu kur nu, ko es vispār gaidu. ak es muļķīte!
tātad jā, Maija palika pie manis, kā vienmēr kkas ir jāiekapā šoreiz sanāca tik vinķelis, jā. Vēlāk filma, viss jauki tiri piri, tik beigās kad jau sākam taisīties iet gulēt man atkal uzradās negaidīts gruzons domājot- wtf, kas notiek?
Jā nākamais rīts arī labs, bet pēc tam mocības tīrākās, pārmetumi sev, viņam, sajūta tāda ka pilnīs pohujs pamazām iestājās, bet tas jau pohuj, jā. Un kas mani atkal izglābj? Mans metāls, mans mīļais bleķis, kurš mani izrāva no visas gruzīšanās. Tik ērti iekārtojos savā datorkrēslā klausījos visu laiku kkādu smagos gabalus kā piem limp bizkit- hot dog. jā. un tad un tad? kas sekoja tālāk? ā aaaa es laikam sāku domāt, ka pamazām kāds mani pazaudē, jo tiešām man ir pohuj, jā.
Un tagad, ko es daru tagad? Klausos metālu, lai nav jādomā par šmurguli un tādā garā, jā.
Šodien uzzināju, ka pilsētnieki brauc uz Valmeiru ka'du laiku padzīvot, jeā. Mazliet atpūta derēs, jā. Un šodien man izskanēja azidomīgs piedāvājums braukt uz Aizputi, man galīgi nenesas, galīgi, pilnīgi, kādi vēl ir vārdi lai apzīmētu to, ka es negribu?
Jā, jā, jā.
Tagad skan : five finger death punch- the bleeding. mrrrrrrrrrr.
tik foršiņa.mjau
Jā, un pēc nedēļas sākas skola, kas man reāli iemočī pa sirdi, jo man nemaz negribās, jā, manas mazās saulītes.