kapēc sirsniņā ir kņudoša sajūta?

es jūtos savādi. Iesāksim ar to, ka es vakar (4diena) atbraucu mājās, un man oficiāli ir sācies ziemas brīvlaiks. Es šoreiz tik ļoti nepriecājos, jo es zinu, ka būs grūti, bez mana mazā pidara ;(
Jā, es laikam ticēšu, ka pirmais attiecību mēnesis ir grūts, tā nu tas ir jā, bet tagad jau iet 2ais tas vairs nav grūts tādā ziņā, ka neizprotu viņu, bet ir grūts ar to, ka tik ļoti sāk viņa trūkt, kad pagājis pavisam mazs laika posmiņš. Kā piemēram vakar es atbraucu mājās, bet šodien es jau gribu atpakaļ pie viņa, savādi. Mani šī sajūta iepriecina un arī nē, man ir personīgi bails, ka aplauzīšos beigās, bet nu ai es dzīvoju pirmo reizi značit es izmēģināšu visu.
Varbūt ar visām mūsu stulbibām, strīdiem viņš tieši iekrita sirsniņā? savādi.
Tikko noķēru viņu skype, yes. Kkāds tuvums tomēr.
Cik savādi, rīt jau Līga ielido Latvijā, bet es viņu redzesu pirmdien. Nekas, es varu pagaidīt šīs dažas dienas, tie jau nav mēneši, kā iepriekš.
Šie Ziemassvētki liksies kā svētki man liekas, tādi silti un mīļi. Es,mamma,tētis,māsa un viņas draugs, tik žēl ka otras māsas nebūs, bet nu, sirsniņā jau viņa būs ar mums, es ceru. Jā.
Vakar atbraucot mājās skatījos uz savu mazo suņīti, jā, man viņš tiešām palika žēl, pat asaras acīs bija, kaut ta  kroplim kas viņu peibrauca vai kā to lai nosauc riepas pārplīstu. jā. skarbi, bet nu tas nav tik skarbi un smagi kā skatīties uz sunīti, kurš nevar normāli paiet, kurš vispār nedrīkst staigāt un lekāt.