Kā es gribu vasaru, siltu laiku tā lai zalīte ir zalāka un saulīte spožāka, gribu skriet ķert tauriņus un uzjautrināties par to, ka viņus nevar noķert, gribu blakus viņu, tādu kurš nāks smieties ar mani peldēties, ķert tauriņus, kurš uzvedīsies mazliet kā es savā bērna prātā.
Gribu māsas kāzas, blakus viņu, sajust to sajūtu, kad nejūties vientuļš starp visiem pāriem.
Jā, bet ko es todien dzirdēju? neko, nekādu interesi. tāpēc, jā.
un es atkal gribu eigrimt ilūzijās, kas tik ļoti saviļņo mani.
es gaidu vasaru tiešām gaidu, un es arī gaidu rītdienu, tomēr es to gribu un ja es gribu tad es varu, viss!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru