tātad pārakstu no mobilā tekstu, ko saglabaju piezīmēs sēžot uz radiatora.
Sēžu kojās 5tā stāva foajē un saprotu, ka ne viss vienmēr būs tik perfekti kā es to vēlētos, nekad..
Saprotu, ka pēdējā laikā viss iet dirsā.
1mais.ir tas, ka mājās ir burtisks karastāvoklis un pamazām kojās notiek tāpat.
Es sēžu ar asarainām acīm un domāju, ka varbūt ir pienācis laiks izbeigt to visu? Man ir apnicis skriet pakaļ, būt perfektai, bet ko gan es atpakaļ saņemu? Pilnīgi neko, ja vien kādu kārtējo uzdirsienu par to kāda es esmu. Kādreiz es nespēju būt viena, bet tgd vrb ir pienācis laiks un tapat būs labāk... jo arī es varu pagriezt muguru un aiziet...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru