tātad lasīju savas bloga ziņas un uzķēru to super mīļo ierakstu, kur bija nez cik super mīļi aforismi un supermīļa bilde man un Ričardam. Itkā peč būtības jādzēš arā, bet es negribu, laikam ka ir pienācis tas vecuma posms kad saprotu, lai vai cik un kā mums gāja, ir jau palikušas ļoti labas atmiņas. :)
tagad sēžu pie pc. Domāju iet uztaisīt maizītes, un pēc pusstundas mok lielā māsa būs klāt.
ou, esmu pārsteigta, uzrakstija Mārtiņš. wowčīz.
tagad dzeru tēju un atkal esmu tik aizdomājusies.
6diena svakars, mans populārākais jaut.: kapēc tu nesmaidi? a kas notiek 3dien? es redzu viņu smaidot, un tā ilgi. Tagad pat dzirdu kā viņš pasmaida, un paķiķina un pasaka- man nav bails. he. tik vienkāršas lietas, bet nozīme liela. vismaz man, nezinu kā viņam.
Un viņš ienāk online. Nu redzēsim, vai uzrakstīs, ja jā, tad ir vērts, ja nē, tad nē. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru