Jā, tgd klausos tādu dziļu dziesmu. Atkal jau aizdomājusies... cik tomēr tizli tas bija, krist virsū bez maz vai ne par ko.. Man ir jāsaprot, ka ne jau visās ballītēs mēs būsim kopā.. Jā.. Bet tomēr cik ļoti viņš man tur pietrūka, cik ļoti es gribēju tieši viņu tur, kas liktu mums abiem pasmaidīt, jo tā taču ir vieta kur mēs iepazināmies, jā.. Bet nu nekas, būs citas reizes.
Vēljoprojām domāju, rīt uz Liepāju, paldies, paldies. Nav viņš man satikts ilgu laiku, labi cik nu ilgu, bet liekas, ka ilgu laiku. Mīļais, tu man ļoti pietrūksti...
Vakar kad klausījos ko tu teici, tas bija forši jā, tas mani tā kā iedvesmo, jo es jutu ka tu uztraucies, tas manī rada sajūtu, ka tās nav kkādas ķipu ļepu attiecības, varbūt šis sanāks nopietns pasākums beigās?
Tagad šo rakstot man uz sejas ir parādījušās šņukstlūpiņas. Klausos lifehouse- storm. Un domāju, cik tu man esi mīļš, ahhh. Ir labi.
Joprojām domāju, atceros 3dienu, kad gājām.Kad likās ka velk uz dirsu, bet mēs to izrunājām un vispār zini, tas bija pat labi ka varējam ko tādu izrunāt.
Tu lēnām piepildi manas slēptās fantāzijas kā piem. izlavīšanās no stundas lai ar tevi satiktos gaitenī, iet pilnībā vienaldzībā visiem cauri kopā, nebaidoties.
ak dievs kā es tgd gribu uz Liepāju... tik ļoti. ;(
es jūtu, tā nopietni,ka es sāku iemīlēties, un tā kā no manis tas ir retums, tad ceru, ka ne velti . . .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru