virsraksts pasaka daudz. daudz. patreiz klausos Yiruma. Jā.
Tas sapnis, liek man domāt visu dienu. Vai tiešām es ar viņu runāju sapnī, vai tas bija reāli? vai viņš arī sdapņoja ka runā ar mani?
jā. manī ir tik savāda sajūta, kas moka visu dienu. Viss ko es jutu, gribēju uzzināt tika izteikts vienā sapnī, taču, es joprojām nesaprotu, vai sapnis bija daļa no realitātes?
Satikt tevi, pateikt, es ilgojos, ļoti, sajust tos apskāvienus, pārjautāt pēdējos teikumus jā. Un protams es piecēlos ar asarām, kas tagad arī rosās manās acīs. Jā, cik savādi. . .
No sirds pateikts: es ilgojos, tiešām no sirds. Es atminos, ka sapnī teicu: es sen ilgojos pēc šāda apskāviena, neviens cits nevar mani apskaut tā kā tu, es ilgojos pēc tevis, ļoti.
Un tad jautājums: vai tu pārdzīvoji? un tu minstinoties pateici sakumā nē, bet pēc tam tomēr jā. Kaut šī būtu daļa no patiesības, kaut es to varētu izjust reālajā dzīvē. Apķert tevi, vēlreiz, neatlaist. ;( bļad.
ir grūti, ļoti, dažreiz liekas, ka es neizturēšu, un dažkārt tā ir. Tu moci mani. Tu esi manos sapņos, manās atmiņās, lūdzu ej prom, nu lūdzu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru