man ir labi tā. šonedēļ es jūtos kā seriālā, iesāksim ar to ka 6dien man uzraksta čalis kurš man nenormāli patīk, 1dien es viņu satieku. tik ideāli viss bija, perfekts man, tādu kā es vienmēr vēlējos, bet protams, nekad nekas nav ideāli, vakara noslēgums traki- viņš mācās Vācijā un jau pēc nedēļas dodas prom. Ok sarunājam jau nedēļas plānu, kad tiekamies, kur ejam un ko daram, bet jā, protams viss notiek kā seriālā un vakar skatoties basīti viņš man uzvana un pasaka ka viņam ir jadodas prom jau rīt. tā nu es nesos uz centru lai satiktu savu mīļo, un tā nu jā pastaigājam iefočējām parīs bildītes un tā, bet jā, atkal ir slikti, man zvana arturs kurš šonakt paliek kojās, tā nu ar to bija jaizlamājās, un beigu beigās, šorīt mani šokēja zvans no toma- man uzbruka. un gandrīz nošāva. tajā brīdī es jutos itkā būtu nezinu, tiešām taka serialā, es dmāju cik tas ir traģiski, cik stulbi ir cilveki. tā nu šodien jā, nebja patīkams rīts, jo mammas zvans mani ar īpaši neiepriecināja, :(( es jutu līdz māsiņ tev, lai vai cik mēs neesma stridējušās.
tgd domāju iet pagulēt, un tad uz spēlēm un tad laikam uzvanīšu mammai kā viņa jūtas.
tā jā tagad šitā man ir gājis pa 3ām dienām :/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru