tātad ir 3diena, un es sēžu te kojās pie pc un rakstu atkal worda, jo man ir uzradusies tāda kā iedvesma. nu kā tad man iet? man iet pat teikšu tā ka nevaru saprast ir jasaka normāli, neesmu ne pārlaimīga, ne pārbēdīga, tik varu pateikt, ka man viss kārtībā.
šodien ar Zani stāvējām pie ekonomikas kabineta un runājam par puišiem. Kamēr viņa stāstīja savu problēmu es sapratu, ka cik tomēr daži teikumi var iznīcināt visu. Jā, tie daži teikumi, kas man bija jādzird no citiem, bet ne no viņa paša. Zane teica, ka viņš vienmēr sēdēs viņas sirdī, bet vai manā sirdī kāds vēl sēž? atbilde diemžēl ir nē, tur liekas tāda kā tukša istaba, kura ir jāpiepilda. Tik tiešām ir savādi, es atceros tās naktis kad domāju cik ļoti mīlu, ka nespēšu dzīvot bez viņa. Bet kas notiek tagad? es dzīvoju bez viņa, ES DZĪVOJU.
Protams, nevar aizmirst atmiņas, bet es nesaprotu, es viņu vairs nepazīstu, viņš vairs nav tas ko es iemīlēju un varbūt tā pat ir labāk, jo ja viņš būtu tāds kāds reiz bija es vienozīmīgi ilgotos, bet ir labi, ka viņš ir mainījies, jo tā viņš palīdz man aizmirst.
Jā, dzīve ir savāda tik tiešām un tā sauktā mīlestība arī. Te bija un te nebija. Jā, kā jau toreiz, es jutu kā viņa vienkārši izšķīst, tā vienkārši, tik man likās, ka viss būs labi, un viņa atkal pukstēs, bet nē.
Un toreiz, tās divas dienas, viņa nepukstēja, viņa tik centās saprast vai vajag to vai nevajag, un tad jau vēlāk pierādījās, ka nē.
Nu man atkal smeldzīgais raksts, bet nu jā, man nak apjausma ar to kas ar mani ir noticis jau mēneša laikā, es sāku laikam kaut kā izprast sevi.
es sapratu, ka jaunas attiecības pēc citam nekā laba nenesīs, tapēc, es neiesaistījos, bet tagad? es esmu gatava? es esmu?
es nezinu, man patīk šī sajūta, bet tomēr man patīk, tas ka nu ir kāds cilvēks, kurš audzina manī labu raksturu un mīļumu pret viņu, ne tos idiotiskos vārdus kā- idiņš, lohs idiots, bļad, zbal. ir labi, ja kāds pasaka- KO TU TEICI? kuš, tā nedrīkst, tu esi meitene. ir labi jā!
Pēc 3 dienām, tas ir 19.novembrī Toms beidzot būs mājās. Šis datums nu ir īpašs dubultā. 1. mūsu datums ar arvedu, 2. Toms, mans mīļais, Toms.
Jā, es dikti gaidu kad varēšu viņu satikt, bet nu tad mēs sapratīsim vai ir vērts, bet varbūt ir? varbūt, ka tas pat ir labi, jo tagad es varu izprast sevi, ko, m?
Tomēr es nevaru aizmirst ceturdienas vakaru. Es nevaru un neaizmirsīšu. Tik interesanti bija klausīties, ko Monta 6dien stāstīja, kāds tu biji pēc tam šokēts, tu nevarēji apjaust ka sen ilgais starplaiks pusgads nu bija pagājis un viss atkal iesākās vienā vakarā. Jā, mīļais. Es tevi mīlu, tādu kā visus parējos savus mīļos. Tu esi cilvēciņš kurš liks man vienmēr pasmaidīt, tad kad es dusmojos. Bet tomēr tās frāzes: trepes, kojas, cieši, klāt, tev patīk mīļāk, 25 oktobris, gribu, losenīte, mans un PIEDOD. Jā, tas bija patīkami apzināties, ka tomēr lai vai kāds maita tu biji un es biju, mēs tomēr esam tik forši kopā. Es atceros pārbraucu mājās un kā man sirds trakoja, tik es nevarēju saprast vai tas ir no dusmām uz Arvedu vai dēļ tā, ka beidzot notika tas ko mēs ilgi gaidījām? Laikam otrais variants. Es gaidīšu vēl šādas tikšanās, ļoti. Tu zini, ka es spētu atsākt, bet mums abiem būs labāk ja nē, bet tomēr mans grīnbergs paliek tikai un vienīgi mans grīnbergs.
es atkal pārslēdzu dziesmu un tulīt iečekosu kādas bildes man datorā un tad laikam čučēt. :)
good night, gaidiet mani mājās visi, tad jāparaksta būs blogs vel.
p.s šodien uzrakstīju otrajam tomam, viņš zin kapēc,jā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru