Un man jau kārtējo reizi playlistā skan: Grafomāns-Pusnakts. Tātad klausos un domāju, nopietns lēmums. Gribu un negribu. Grūti izlemt, bet es to spēšu. Citēšu divus teikumus, kas man no dziesmas īpaši piedur.

• Kad tu skumsti, man tavas asaras acīs
  
  Tavs ķermenis kā narkotika, nedejo, reibst
• 
  

Un tagad gan par šodienu..
Tātad, 6diena-brīvdiena, bet tā nelikās. Šodien bija gadatirgus nu gan "plaša" izvēle. GALĪGI GARĀM! Un pēc tam mājās un ir nez kur radies nogurums un es aizmiegu. Pieceļos jau divi, bet mājās viss vēl tāda nekārtībā. Tā nu cēlos un sāku darīties, lai līdz 4iem paspēju uz kori. Jā, paspēju mani aizveda papucis. Nu un jā šodien dīvaina enerģija, tik ļoti grubējās dziedāt uhh. Un tad nu es pilnīgi atdevos mūzikai. Un pēc tam bija arī labais, ņammma! Tie smiekli. ZANE SPIED! ak dies, ak dies! :D nu jā, pēc tam uz citurieni. Diena pavadīta forši un es mīlu savu mammu. Rīt ir māmiņdiena un man ir kaut kas maziņš sagatavots mammucim. Rīt mums ir koris 12tos, tad ceļā uz kori iegriezīšos un apsveikšu. Tā pulkstens jau ir divdesmit četri nulle nulle, bet man gribas kūku. Vai tas ir normāli?