svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

ir pēdējā oktobra diena un es par to priecājos, jo šis mēnesis nav bijis no pozitīvākajiem.

tā gan, šis mēnesis man nemaz nav paticis,  nemaz. Gan laikapstākļu ziņā, gan arī tas kas noticis, jā.
Vakar atradu divas labas dziesmas, sēdēju un domāju kā vienmēr, izdomāju pārdomāju un tomēr nenonācu ne pie kā laba. Šodien braucu uz kojām un atkal 5as dienas tur, es nezinu kā ies, jo tagad es zinu viņa otro pusi un tā nav tik laba kā biju cerējusi, bet nu par to reāls pohuj, jo es esmu cīnītāja, es mēģināšu šā vai tā.
Sarakstamies, sarakstamies. Tgd 12min ignors man, jaukiņi. Labi, varbūt viņš ir kaut kur aizgājis nu nekas. Kretinē tik ats, ka ja es neatbildu kvai minūti vienm'wer pasaka: ignorē mani, labi...
Kretinē, mjau! To laikam vajadzēja vakar pateikt, ka tas man riebjās, bet tomēr, man ir tik daudz mīnusu un tik maz plusu, bet tomēr mēs mēģināsim, par to prieks. Kgan man rupji sakot zajebal  mēģināšana, šodien pat apdomāju, ka varbūt es pat nevēlos pašlaik attiecības?
Labi pietiks par viņu, kaut gan manā prātā nav nekas cits kā viņš.
Jā... es atkal jūtu karbonādes smaržas ienākšanu virtuvē, tātad zinu, ka man būs atkal karbonādes,. Mazliet jau apnīk, bet ko darīs ja vi;na zin ka man garšo. Jā.. šonedēļ visu ko esmu savākusies līdzi, nezinu vai tas ir labi vai slikti.
Šodien itkā ir helovīni, man jau patiktu pabaidīt kādu, bet dažs labs jau saka ka man jabūt izaugušai no tā vecuma, kaut gan es vēl gribu būt bērns, es negribu savos 16 gados justies kā pieaaugusi bābiete kurai pāri 30.
Es lepojos ar Lāsmu, kura tikko man uzrakstīja. Viņa ir malacis, sen bija laiks šitādu murgu izbeigt.
Man nav nopirkta tēja un tas mani kretinē daudz kretinē.

1 komentārs: