Tātad ir for;si man ir BRĪVDIENAS, iedomājieties man ir brīvdienas, mjau!
priecājos.
Vakar bija balle, kaŗtīgi izdejos tā ka atkal sāpēja pēdu spilventiņi, sapazinos un tā. Tas viss ir pozitīvi un tā.
Bet šodien pilnīgs bļad gruzons man ir, es zinu, es dažreiz rīkojos neapdomāti un tas ir slikti, bet tomēr, tagad kad es cenšos nahuj rodas pohujsims??
Es klausos Grafomānu- es neprasu daudz. Un atkal domāju, domāju.
Es rakstīju, man neatbildēja, es zvanīju notika ats pats. ar 2o reizi tomeŗ pacēla, forši.
Jā, bet vrb būtu nezvanījusi?
es zinu, es pārspīlēju, bet bļad, esbiju gaid;ijusi, ko labāku, tikai nieka- AI MAN NEBIJA LAIKA.
es tā: kpc tu nekur neesi parādījies un neesi dēvis ziņu?
viņš: ai man nebija laika
priecīgi, priecīgi
man fiziski sāka durties sirds apgabalā. Jā, redz es atrodu laiku, pat taisoties uz balli, bet kā ir ar viņu?
tiešām liekas, ka lenām viss nokrītas lrjā. Un atkal man liekas, ka es pārspīlēju, jo dziļi sirdī es zinu, ka man nav pohuj, man viņu vajag -tomēr.
un tad vēlviena priecīga ziņa. cik jauki, ka citi cilvēki meklē kašķli kur tas nav nepeiciešams, tas laikam šoreiz notiek ar maniem vecākiem. un man ats nepatīk, tas vrb pat iespaido.
cmon, apnicis šitas drūmais laiks arā pa logu, lenām tiešām viss kļūst vienmuļšs un apnīkošs.
ES NEPRASU DAUDZ, ES GRIBU DZĪVOT NORMĀLI!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru